No label defined (Q3056977)

From EU Knowledge Graph
Revision as of 09:24, 13 July 2021 by DG Regio (talk | contribs) (‎Created a new Item: import item from Latvia)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)
Jump to navigation Jump to search
Project in Portugal 674
Language Label Description Also known as
English
No label defined
Project in Portugal 674

    Statements

    0 references
    335,677.14 Euro
    0 references
    394,914.29 Euro
    0 references
    3 July 2018
    0 references
    1 August 2020
    0 references
    Nodrošinājuma valsts aģentūra
    0 references
    Projekta mērķis ir veikt valsts ēkas Inženieru ielā 1, Ventspilī, energoefektivitātes paaugstināšanas un nepieciešamos ēkas atjaunošanas pasākumus, tādējādi uzlabojot ēkas siltumnoturību un pozitīvi ietekmējot energoresursu efektīvu izmantošanu Latvijā.Projekta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas ugunsdzēsēju depo ēkas, Inženieru ielā 1, Ventspilī, ēkas kadastra apzīmējums 2700 012 010 2001, kopējā platība ir 1 626,60 m². Ēku izmanto un ēkā savus dienesta (darba) pienākumus veic VUGD Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas amatpersonas, darbinieki. VUGD ugunsdzēsēju depo ēka sastāv no depo daļas un dzīvokļu daļas. Esošie dzīvokļi tiek apdzīvoti pastāvīgi (apdzīvoto dzīvokļu kopējā platība 376,00 m²). Dzīvokļos uz dzīvojamo telpu īres līguma pamata un ar VUGD atļauju izmanto dzīvo VUGD darbinieki.2016.gadā tika veikta tehniskā apsekošana un tika secināts, ka ēkas aprēķinātais vidējais vizuālais nolietojums sastāda 30,55%, kas ir apmierinošs stāvoklis. Ēkas kopējais tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā apmierinošs, bet tika konstatētas vairākas problēmas, kuru dēļ ir siltuma enerģijas zudumi un zema ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma noturība, līdz ar to, zema energoefektivitāte, ēkai nav veikti siltumizolācijas darbi. Būtiskākās problēmas: ugunsdzēsības depo ēka tika uzcelta un nodota ekspluatācijā 1967.gadā. Ēkas fiziskais nolietojums ir novērtēts ar vidēji. Vispārējais ēkas tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet ēka nav energoefektīva; daļa fasādes ir ar plaisām, nepieciešams fasādes remonts (t.sk. fasāžu siltināšana); cokola daļā novērojama apmetuma (virskārtas) atdalīšanās, lokālās vietās novērojama pamatu nevienmērīga sēšanās, kas izpaužas kā sienu plaisājums; horizontālā hidroizolācija saglabājusies no ēkas pirmsākumiem; betona aizsarg apmalēm novērojama virsmas destrukcija, daļa plātņu ieaugušas zālē/iegrimušas; virszemes nesošajām sienām lokālās vietās, mitruma un sala ietekmē ir bojāta ķieģeļu virskārta; vietām ir bojātas lietus ūdens teknes; ēkas fasādes balkonu metāla konstrukcijām novērojama korozija, un atsegts stiegrojums, to stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs; līdzīgā stāvoklī atrodas arī ieejas mezglu uzjumteņi; durvis ir novecojušas un neblīvas; garāžu vārti ir neblīvi; logi ir neblīvi, daļa koka logu saglabājušies no ēkas pirmsākumiem un ir nepieciešama to nomaiņa, līdz ar to, ēkai ir nepieciešams veikt energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunošanas darbus. Lai nodrošinātu minēto problēmu efektīvu risināšanu, nepieciešams ieviest šādas energoefektivitātes pasākumu kompleksās aktivitātes: fasādes sienu siltināšana ar akmens vati vai analogu materiālu 20 cm biezumā (siltumvadītspējas koeficients ??0.037 W/(m*K)), saskaņā ar ETAG 004 sistēmu. Pirms siltināšanas darbiem nepieciešams novērst būvkonstrukciju defektus un bojājumus. Ēkas cokola siltināšana ar ekstrudēto putupolistirolu 15 cm biezumā 0.9 m vai tehniski iespējamā dziļumā (siltumvadītspējas koeficients ??0.037 W/(m*K)), saskaņā ar ETAG 004 sistēmu. Pirms siltināšanas darbiem nepieciešams veikt šuvju un plaisu blīvēšanu un stiprināšanu, šuvju hermetizāciju, kā arī plaknes ierāvumu līdzināšanu. Fasādes sienas armēšana ar apmetuma sietu un dekoratīvā apmetuma uzklāšana. Ārsienām U=0.18 W/(m2*K). Grīda uz grunts U = 0.29 W/(m2*K). Bēniņu pārseguma siltināšana ar ekovati vai analogu materiālu 30 cm biezumā pēc materiāla rukuma (siltumvadītspējas koeficients ??0.041 W/(m*K)). Zem siltumizolācijas slāņa paredzēt aktīvo tvaika gaisnecaurlaidīgo membrānu, kas hermētiski noslēgta savienojuma, perimetra un pieslēguma vietās konstrukcijām, izmantojot pieslēguma lentas un hermētiķus. Virs siltumizolācijas ieklāt vēja plēvi. U= 0.12 W/(m2*K). Jumta pārseguma siltināšana ar akmens vati vai analogu materiālu 30 cm biezumā (siltumvadītspējas koeficients ??0.037 W/(m*K)), ierīkojot lietus ūdens notecei nepieciešamos slīpumus un aeratorus. Veikt paneļu jumtiņu virs ieejām atjaunošanu. Esošo PVC tipa un koka logu nomaiņa pret jauniem PVC tipa logiem, montējot tvaika un nokrišņu izolācijas perimetra lentas, siltumcaurlaidības koeficients U? 1.0 W/(m2*K). Vārtu, metāla un koka ieejas mezglu nomaiņa pret blīvām ārdurvīm un vārtiem ar aizvērējmehānismiem, montējot tvaika un nokrišņu izolācijas perimetra lentas Ukonstrukcijai ? 1.8 W/(m2·K). Pieslēguma elementu atjaunošana, siltināšana.Pēc projekta īstenošanas tiks sagaidāmi projekta galvenie rezultāti: - siltumenerģijas patēriņa samazinājums: no 297,879 MWh līdz 137,469 MWh gadā (53,85 % samazinājums) vai no 184,45 kWh/m2 gadā līdz 85,13 kWh/m2 gadā; - primārās enerģijas patēriņa samazinājums: no 440,269 MWh līdz 263,818 MWh gadā (40,08 % samazinājums) vai no 272,61 kWh/m2 gadā līdz 163,36 kWh/m2 gadā. Primāras enerģijas faktors siltumenerģijai –1,1 un elektroenerģijai 1,5; - oglekļa dioksīda CO2 emisijas samazinājums gadā: no 87,716 t CO2 līdz 44,886 t CO2 (48,83% samazinājums). CO2 emisijas faktors siltumenerģijai 0,267 tCO2/MWh, (Latvian)
    0 references
    Inženieru iela 1, Ventspils, LV-3601
    0 references

    Identifiers

    4.2.1.2/17/I/033
    0 references